Parasti Bodes diagrammas izmanto, lai ērti un diezgan saprotami attēlotu un analizētu to, kā mainās dažādu signālu vājinājums (slāpēšana) atkarībā no ieejā padotās frekvences. Bieži Bodes diagramma tiek izmantota dažādu filtru analizēšanai, piemēram, joslas filtru, zemfrekvenču filtru, augstfrekvenču filtru vai arī sprostfiltru.
Konstruējot Bodes diagrammu, ir jāskatās, kā izmainās izejas signāla amplitūdas vērtība atkarībā no ieejā padotās frekvences izmaiņām, kad netiek mainīta ieejas signāla amplitūdas vērtība. Parasti mērījumi tiek veikti ar noteiktu soli, taču citreiz ieteicams soli samazināt, lai precīzāk varētu aplūkot to, kā mainās signāla vājinājums pie samērā mazām amplitūdas izmaiņām izejā. Signāla vājinājums tiek mērīts decibelos jeb dB.
Parasti signāla vājinājums tiek atlikts pa y asi, bet ieejā padotā frekvence pa x asi un logaritmiskā mērogā.
Piemēri:
1.1.attēls Augstfrekvenču filtrs (AF)
1.2.attēls Sprostfiltrs (SF)
1.3.attēls Zemfrekvenču filtrs (ZF)
Lai aprēķinātu signāla vājinājumu, ir jāizmanto izejas un ieejas spriegumu attiecība, kur signāla vājinājums būs 20 decimāllogaritmi no šīs vērtības, ja tiek izmantotas sprieguma vērtības, bet, ja tiek izmantota jaudas vērtību attiecība, tad 10 decimāllogaritmi no šīs attiecības.
Piemēram, ja ir zināms, ka ieejas spriegums (ieejas signāla amplitūda) ir 1,45 V, bet izejas signāla amplitūdas vērtība ir 1,02 V, tad vājinājums decibelos būs - 20*lg(1,02/1,45) = -3 dB.
Ieejā padotā frekvence, pie kuras signāla vājinājums ir -3 dB, tiek saukta par robežfrekvenci, pie kuras izejas sprieguma vērtība ir 0,707*Uieejas.
Vēl arī šo vājinājumu sauc par pastiprinājuma koeficientu, kurš parāda to, kā tiek pastiprināts izejas signāls, kur, ja šis koeficients ir negatīvs, tad signāls tiek vājināts, bet, ja pozitīvs, tad pastiprināts.