Lai varētu veikt sprieguma vai strāvas stabilizāciju, lai varētu veikt dažādus mērījumus, sprieguma vērtību salīdzināšanu, elektronikā bieži tiek izmantoti atbalsta sprieguma avoti (voltage references).
Eksistē dažādi atbalsta sprieguma nodrošināšanas veidi, sākot ar vienkāršu no rezistoriem veidotu sprieguma dalītāju, Zēnera diodi, gaismas diodi vai taisngriežu diodi, beidzot ar temperatūras izmaiņu kompensētiem atbalsta sprieguma avotiem.
Ideālā gadījumā atbalsta sprieguma avotam jābūt no temperatūras neatkarīgam, kas nozīmē, ka, temperatūrai mainoties, atbalsta sprieguma vērtība nemainās. Slikts atbalsta sprieguma avots ir no rezistoriem veidots sprieguma dalītājs, jo rezistoru pretestība izmainās atkarībā no temperatūras.
Bieži kā atbalsta sprieguma avots tiek izmantotas Zēnera diodes, taču tās ir no temperatūras atkarīgas, tāpēc citreiz tās tiek slēgtas virknē ar taisngriežu diodēm, kuras arī ir atkarīgas no temperatūras, taču to temperatūras koeficients ir ar pretēju zīmi, kas nozīmē to, ka uz vienas no diodēm sprieguma kritums samazinās, kamēr otrai palielinās, kas praktiski nozīmē to, ka šāds atbalsta sprieguma avots ir daudz stabilāks, jo summā sprieguma vērtība gandrīz nemainās.
1.1.att. Temperatūras izmaiņu kompensēts 5 V atbalsta sprieguma avots
1.2.att. Dažādu atbalsta sprieguma avotu izmantošana sprieguma stabilizācijas procesā
1.3.att. Dažādu atbalsta sprieguma avotu izmantošana sprieguma stabilizācijas procesā
1.4.att. Dažādu atbalsta sprieguma avotu izmantošana sprieguma stabilizācijas procesā