Varistors ir elektronikas ierīce (komponente), kuras pretestība samazinās, ja palielinās tam pieliktā spriegumu vērtība. Varistora voltampēru raksturlīkne ir ļoti līdzīga taisngriežu diodes raksturlīknei, kur ir nepieciešams sasniegt noteiktu sprieguma vērtību (atvēršanās vērtību), lai tā nostrādātu.
Varistorus parasti izmanto elektriskajās principiālajās shēmās, lai tās aizsargātu pret pārspriegumu. Pamatā varistorus izgatavo no silīcija karbīda (SiC) vai cinka oksīda (ZnO).
1.1.att. Dažādu ražotāju varistori
1.2.att. Varistora un parasta rezistora voltampēru raksturlīkne
Skatoties uz 1.2.att., var redzēt, ka varistora pretestība strauji samazinās, kad tiek pārsniegta noteikta sprieguma vērtība, kura ir robežvērtība, pie kuras varistors nostrādā.
Parasta rezistora gadījumā, kura pretestība ir nemainīga, ja spriegums pieaug, tad pieaug arī strāva, balstoties uz Oma likumu, kur U=I*R jeb R=U/I, bet varistora gadījumā pretestība strauji samazinās, kad tiek pārsniegta robežvērtība.
Parasti varistors tiek slēgts paralēli patērētājam jeb ierīcei, kuru nepieciešams aizsargāt (1.3.att.).
1.3.att. Varistora izmantošana elektriskajās principiālajās shēmās