Skaitītājus pēc darbības principa iedala sinhronajos un asinhronajos.
Asinhronie skaitītāji ir vienkāršāki, jo tie sastāv no virknē slēgtiem trigeriem, tiem piemīt ievērojama signāla aizture, jo trigeri pārslēdzas pēc kārtas.
Sinhronajos skaitītājos visi trigeri pārslēdzas vienlaicīgi, kas garantē daudz lielāku ātrdarbību, ja tos salīdzina ar asinhronajiem. Sinhronajiem skaitītājiem ir sarežģītāka iekšējā shēma jeb uzbūve, kura bez trigeriem satur arī vēl papildus loģiskās konjunkcijas elementus UN, kas nodrošina pareizu darbību, jo nākošajam trigerim ir jāpārslēdzas tikai tad, kad pirmā trigera izejā parādās „1”, bet trešajam, ja pirmā un otrā trigera izejās parādās „1”.
Skaitītājus ir iespējams realizēt dažādos veidos, piemēram, izmantojot mikrokontrolierus, FPGA jeb programmējamās loģiskās shēmas, protams, tos ir iespējams realizēt, izmantojot tikai tādus loģiskos elementus kā NE, UN, VAI, UN-NE u.c.
Skaitītājus var izmantot, lai realizētu frekvenču dalītājus. Skaitītāji var skaitīt uz priekšu vai atpakaļ, protams, ir tādi skaitītāji, kuri skaita gan uz priekšu, gan atpakaļ.
Zemāk redzamajā video ir parādīta 8 bitu asinhronā skaitītāja darbība, kur pats skaitītājs ir realizēts, izmantojot FPGA. Skaitītāja nulles stāvoklis ir tad, kad visas gaismas diodes ir ieslēgtas, protams, pirms skaitīšanas tas tiek atiestatīts (RESET). Video var redzēt, ka, izmantojot spiedpogu, tiek mainīta skaitītāja takts frekvence.
1.1.att. Skaitītāja tests, izmantojot FPGA un gaismas diodes