Veicot kļūdu statistiku, ir svarīgi zināt, ka, veicot vienus un tos pašus mērījumus, kļūdas var atšķirties gan pēc skaitliskās vērtības, gan pēc zīmes.
Kopumā kļūdu statistikā izmanto tādus kļūdu noteikšanas veidus kā vidējās aritmētiskās kļūdas uzdošanu, novirzi no patiesās vērtības, kura tiek izteikta kā vidējā novirze, standarta vidējo kvadrātisko novirzi. Vēl kļūdu statistikā izmanto varbūtību sadalījumu.
Protams, ir jāatceras, ka varbūtība parasti ir robežās no 0-1!
Kļūdas vispārīgi iedalās tiešajās un netiešajās, kur tiešās kļūdas rodas, veicot mērījumus, bet netiešās kļūdas rodas dažādu aprēķinu laikā, piemēram, kad vēlaties noteikt elektriskās ķēdes kopējo jaudu, bet nav vatmetra, tad nākas izmantot voltmetru un ampērmetru, lai veiktu nepieciešamos mērījumus, lai tālāk varētu aprēķināt jaudu. Šādā veidā rodas netiešā mērījumu kļūda.
1.1.att. Divas virknē slēgtas induktivitātes spoles
Ir kāda interesanta sakarība, ja izmanto šo paņēmienu, kura ir patiesa.
Piemēram, ir dots, ka ir divas induktivitātes spoles L1=4 H un L2= 3 H, kuras slēgtas virknē, ir zināms, ka šo spoļu pielaide jeb pieļaujamā novirze ir 10 %, tad, ja mēs veicam aprēķinus, mēs iegūstam, ka ΔL1 = 10*4/100 = 0,4 H = 400 mH, ΔL2 = 10*3/100 = 300 mH (spoļu maksimāli iespējamās kļūdas šajā pielaides diapazonā). Tālāk mēs šīs iegūtās vērtības ievietosim zemsaknes izteiksmē!
Iegūtais rezultāts tiek izmantots tālākos aprēķinos, kur L - kopējās induktivitātes absolūtā kļūda, kur iegūstam, ka ΔL = 500 mH.
Tālāk, lai noteiktu pieļaujamo kļūdu, mēs aprēķināsim relatīvo kļūdu, kur ΔL/(L1+L2) = 0,5/7*100% = 7,14%, kas ir mazāk nekā 10%, tātad mēs varam secināt, ka šādi var noteikt pielaidi jeb novirzi daudz precīzāk nevis uzreiz pieņemt to kā maksimāli iespējamo pielaidi, ja šos procentus pielīdzina kopējai induktivitātei, tad rezultāts sanāk, ka spoļu absolūtā kļūda būs 285 mH un 214 mH, nevis 400 mH un 300 mH, kas uz kopējā fona dod 499 mH =~ 500 mH!